Event report

Aptaujas dalībniekiem tika piedāvāts izvērtēt 9 idejas, kas atlasītas no Konferences platformā jau iesniegtajām idejām un tobrīd bija ieguvušas vislielāko atbalstu. No atlasītajām idejām aptaujā lielākoties atbalstītas vai drīzāk atbalstītas bija gandrīz visas idejas: 1. Stiprināt Eiropas robežu un krasta apsardzi (FRONTEX), nodrošinot tai papildu materiālos, juridiskos un cilvēkresursus, lai kontrolētu imigrāciju un apkarotu nelegālo imigrāciju. (56% atbalsta, 44% drīzāk atbalsta). 2. Novērst migrācijas pamatcēloņus, īstenojot izlēmīgu ES ārpolitiku – veidojot jaunas sadarbības iespējas ar Vidusjūras dienvidu reģionu, īstenojot uz tiesībām balstītu attīstības politiku (ES atbalstu attīstības valstīm), veicinot vērienīgāku pieeju rīcībai klimata jomā, lai mazinātu klimata pārmaiņu izraisīto migrāciju, apkarojot cilvēku tirdzniecību un nosakot efektīvas sankcijas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem ES kaimiņvalstīs. (44,5% atbalsta, 44,5% drīzāk atbalsta, 11% grūti pateikt) 3. Ieviest konkrētāku un taisnīgāku Eiropas ekonomiskās migrācijas politiku, lai izveidotu likumīgus ieceļošanas kanālus un veicinātu integrācijas politiku, kuras pamatā ir gan vietējo, gan migrējošo darba ņēmēju tiesību ievērošana un vienlīdzīga attieksme. (22% atbalsta, 67% drīzāk atbalsta, 11% drīzāk neatbalsta) 4. Izveidot ES patvēruma pieteikumu izskatīšanas centrus patvērumu meklētāju izcelsmes valstīs, lai viņiem nenāktos riskēt ar dzīvību vai kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem, pašiem fiziski ceļojot uz ES (potenciāli samazinot arī migrantu skaitu, jo tie, kuriem patvērums nepienākas, uzzinātu par to pirms ceļošanas uz Eiropu). (22% atbalsta, 67% drīzāk atbalsta, 11% drīzāk neatbalsta) 5. ES dalībvalstīm uzņemties kopīgu atbildību par meklēšanas un glābšanas operācijām Vidusjūrā un jūrā izglābtajiem cilvēkiem. (45% atbalsta, 33% drīzāk atbalsta, 11% drīzāk neatbalsta, 11% grūti pateikt) 6. Nodrošināt trīs gadus ilgas valodas apmācības un palīdzību no profesionāļa, kas palīdzētu atrast darbu un integrēties vietējā sabiedrībā, visiem migrantiem, kuriem Eiropa piešķīrusi patvērumu. (22% atbalsta, 56% drīzāk atbalsta, 22% grūti pateikt) 7. Ieviest kopēju migrācijas un patvēruma politiku, kas nodrošinātu bēgļu taisnīgu pārdali visā Eiropā un labāku integrāciju. (22% atbalsta, 56% drīzāk atbalsta, 22% drīzāk neatbalsta) 8. Imigrantus, kuri Eiropa pastrādājuši smagus noziegumus, ātri izraidīt no ES. (45% atbalsta, 22% drīzāk atbalsta, 33% grūti pateikt) Ļoti neviennozīmīgi vērtēta bija ideja apturēt imigrāciju no valstīm, kas nav Eiropā vai nav piederīgas turīgajām “pirmās pasaules valstīm” (11% atbalsta, 33% drīzāk atbalsta, 33% drīzāk neatbalsta, 11% neatbalsta, 11% grūti pateikt) Noslēgumā aptaujas dalībnieki tika aicināti izteikt savus priekšlikumus, kā risināt ar migrāciju saistītos izaicinājumus. Vairākos priekšlikumos uzsvērta nepieciešamība Eiropas valstīm vairāk sadarboties šajā jomā, kā arī aktīva rīcība ārpus ES, lai uzlabotu situāciju valstīs, no kurām ierodas migranti, cīnītos pret nelegālajiem cilvēku pārvadātājiem, rastu risinājumu, kā pieteikties patvērumam pirms ierašanās ES. Tika iesniegtas šādas idejas: • Pastiprināt diplomātiskās sarunas, ES atbalstu uz vietām, no kurienes nāk ekonomiskie bēgļi, lai tur viņi varētu attīstīties paši savās zemēs. Pārāk maz starptautiski tiek darīts, lai apturētu biznesu, kas nelegāli plaukst ap migrantiem - viņu aicināšana pamest savas zemes, pārvešana, iekārtošana, krāpšana. Tur visur grozās milzu nelegālas naudas, tāpat kā narkotiku biznesā. Taču nedzird par sodītajiem. • Jau minētā ideja par vietu, kur var pieteikties un legāli dabūt iespēju ierasties valstīs, līdzīgi kā ASV Zaļā karte. • Nodrošināt bēgļu statusa iesniegšanu citās valstīs ārpus ES. Piemēram Baltkrievijā iespēju pieteikties bēgļu statusam, lai izskatīšanas iespējas sāktos savlaicīgāk, ne tikai pārkāpjot robežu. Tādējādi nodrošināt iespēj ieceļot tiem, kuriem bēgļu statuss pienākas, bet atgriezties mājās tiem, kuriem ES nepienākas bēgļa statuss, tādējādi nodrošinātu arī cilvēka cieņu un tiesības bēgļiem. • Šis viss ir ļoti sarežģīti. Cilvēkmīlestība un ticība labajam. Cik nu tas ir iespējams. • Migrācija ir ilgstošs vēsturisks process, apturēt to šobrīd nav iespējams. 21.gs. vairāku faktoru ietekmē tā kļuvusi īpaši aktuāla noteiktos reģionos, īpaši Eiropā. Sākoties nepieredzētam un nekontrolētam bēgļu, migrantu pieplūdumam, parādījās dažādi trūkumi, pierādījās, ka Eiropas valstīm nav vienotas politikas. Tajā pat laikā Eiropai, t.sk. Latvijai, svarīga ir drošība, cilvēktiesības. • Kā šīs nepilnības ar nelegālajiem migrantiem/ bēgļiem risināt grūti pateikt. Eiropas valstīm nav vienādi uzskati un attieksme pret šo procesu, kaut arī 2015.gadā tika noteikta konkrēta rīcība, tā neapturēja migrantu pieplūdumu, jo radās problēmas ar izmitināšanu, izvietošanu. Taču būtu jāvienojas par konkrētām nostādnēm, pasākumiem. Svarīga ir valstu sadarbība. Domāju, ka aktuāli dalībvalstīm varētu būt - vienoties un lemt par legālu ieceļošanas un uzturēšanās politiku, kāda tā, piemēram, ir ASV. • Eiropas Savienība var risināt ekonomisko migrāciju ES iekšienē, izmaksājot beznosacījumu pamatienākumus (BPI) visā ES, jo tie atturētu daudzu cilvēku aizbraukšanu no savas mītnes zemes, lai izdzīvotu un nodrošinātu savu ģimeni ar iztiku. Piemēram, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati rāda, ka 15 gadu laikā kopš iestāšanās ES, 2004. – 2019. g. no Latvijas emigrējuši mazliet vairāk nekā 360 tūkstoši, tātad gandrīz 20% valsts iedzīvotāju. Saņemot BPI šāda migrācija tiktu būtiski mazināta, dotu pamatu ne tikai palikt savā dzimtenē. Cilvēki varētu uzlabot savus dzīves apstākļus uz vietas, no kā iegūtu arī valsts. Zaudējot cilvēkus, kuri ir migrējuši, valsts zaudē savu ilgtspēju. Kopumā ņemot, šajā cikla aptaujā piedalījās vismazāk dalībnieku, salīdzinoši biežāk parādījās atbilde “grūti pateikt”. *** Aptaujas dalībnieki bija vecumā no 37 līdz 68 gadiem. Visvairāk dalībnieku bija no Kuldīgas novada (44%) un no pārējiem Kurzemes novadiem un pilsētām bija 33% dalībnieku, pārējie no citām vietām Latvijā. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku bija sievietes (6), piedalījās 2 vīrieši, viens aptaujas dalībnieks dzimumu nevēlējās norādīt.