10 idejas par Eiropu: veselība
“10 idejas par Eiropu” ir iknedēļas aptauju cikls, kuru sagatavojusi "Europe Direct Kuldīga" ar mērķi iesaistīt Kurzemes iedzīvotājus "Konferencē par Eiropas nākotni". Kopumā tās ir 10 tiešsaistes aptaujas, katra veltīta kādai no Konferences tēmām. Sākot no 23. novembra, katru otrdienu tiks publicēta saite uz tiešsaistes aptauju, kurā tās dalībnieki varēs vērtēt deviņas idejas, kuras piedāvājuši citi Konferences dalībnieki (līdz šim populārākās idejas, kas jau iesniegtas Konferences digitālajā platformā), kā arī vienu, desmito, būs aicināti ierakstīt katrs pats savu. Katrai aptaujai būs uzaicināts kāds vērtētājs, kurš no attiecīgajā nedēļā iesūtītajām idejām atlasīs labākās un vienai piešķirs balvu (taču turpināt atbildēt uz aptaujas jautājumiem var līdz pat cikla noslēgumam 2022. gada 28. janvārī, kad aptaujā iesniegtās idejas tiks apkopotas un publicētas šajā platformā).
Otrās aptaujas tēma ir veselība.
Event report
Aptaujas dalībniekiem tika piedāvāts izvērtēt 9 idejas, kas atlasītas no Konferences platformā jau iesniegtajām idejām un tobrīd bija ieguvušas vislielāko atbalstu. No atlasītajām idejām aptaujā vislielāko atbalstu ieguva šīs idejas: 1. Izveidot Eiropas līmeņa veselības aprūpes sistēmu, nosakot visās dalībvalstīs minimālos pakalpojumu standartus, ieviešot vienotu ārstēšanas un profilakses pieeju un nodrošinot vienotu slimību kontroli. (73% atbalsta, 27% drīzāk atbalsta) 2. Veicināt pirmās nepieciešamības medikamentu ražošanu uz vietas Eiropa, lai samazinātu atkarību no citām valstīm. (73% atbalsta, 9% drīzāk atbalsta, 9% drīzāk neatbalsta, 9% grūti pateikt) 3. Izveidot rīcības plānu, lai mazinātu digitālo atkarību, kas var novest pie fiziskās un garīgās veselības problēmām. (64% atbalsta, 32% drīzāk atbalsta, 4% drīzāk neatbalsta) Noslēgumā aptaujas dalībnieki tika aicināti izteikt savus priekšlikumus, kā vislabāk uzlabot Eiropas iedzīvotāju veselību. Vairākās no iesniegtajām idejām parādījās šādas tēmas: 1. Veselīga dzīvesveida popularizēšana (skolās u.c.) 2. Spiediena izdarīšana uz Latvijas valsti, lai tā palielina veselības budžetu Tika iesniegtas šādas idejas: • Drīzāk atbalstu vienotu ES veselības apdrošināšanas sistēmu nekā vienotu veselības sistēmu, jo vēl joprojām uzskatu, ka veselības un medicīnas vēstures jautājumi paturami valsts robežās. Toties jautājumi par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu apspriežami globālā līmenī. • Veidot izpratni par pārtikas nozares ilgtspējību - veicināt ekoloģisku un ilgtspējīgu produktu iegādi. Mazināt izmaksu slodzi uz bioloģiskajām vietējām saimniecībām, tādējādi veicinot pieejamākas cenas veselīgiem, vietējiem produktiem. Informēt par augu valsts produktu daudzveidību. Domāju, ka pati tēma ir pietiekami moderna, lai audzētu dažādu diskusiju publiku. • Rīkot prieka maratonu un plašsaziņas līdzekļus orientēt uz pozitīvu ziņu pasniegšanas formu. • Veicināt cilvēkiem paradumu ēst veselīgu pārtiku un tiem, kam iespējams, minimālu pārtikas grozu - dārzeņus un zaļumus audzēt pašiem. Tiem, kam nav pieejas zemei šādu darbību veikšanai, veidot kopienu dārzus, kur ikviens interesents var nomāt savu 'dobi" , par to rūpēties un patērēt tās ražu, vai šajos kopienu dārzos tiem, kam paliek pāri raža atļaut to iegādāties citiem. • Par 6 stundu darba dienu - Latvijā grūti realizējama ideja = jo katastrofāli trūkst darba rokas ražošanā , bet pārpildītas "darba vietas" ministrijās un birojos. (Piezīme: šeit aptaujas dalībnieks komentējis ideju par 6 stundu darba dienu, kura parādījās aptaujas pirmajā daļā kā viens no priekšlikumiem, kas iesniegts "Konferences par Eiropas nākotni" platformā) • Katrs pats var izlemt, ko darīt ar savu veselību. Tas būtu diezgan dīvaini, ja mans viedoklis uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību. • Dezinformācijas izskaušana • Vairāk līdzekļu novirzīt zinātnei • ES līmenī, tāpat kā ir par NATO aizsardzību, noteikt parametrus – noteiktus procentus no IKP – lai nodrošinātu veselības sistēmas vidēji optimālo struktūru (ņemot vērā apdzīvotību, saslimšanas tendences utt), kas dalībvalstīm jāpanāk. Citādi veidojas politiska patvaļa - pirms Saeimas vēlēšanām veselībai iebalso budžeta pielikumu, bet pēc tam to vairs nepilda. Ja ir ES pamatprincipi un savienība, lai spiediens uz Latvijas politiku nāk no ārienes, jo citādi te nav politiskās atbildības. • Kaut gan EK jau caurskata mūsu budžetu un visu ko ir atbalstījusi, tomēr ar to nepietiek. • Popularizēt aktīvu dzīvesveidu. Veidot velo infrastruktūru. Popularizēt augu valsts nepieciešamību pārtikā. • Ieviest beznosacījumu pamatienākumus visā Eiropas Savienībā • Ietvert veselīga dzīves veida veicināšanu skolu programmās. Veselīga dzīvesveida un uztura veicināšanas laikā nebarot bērnus skolā ar desu mērcēm. Bērnus vest garās ekskursijās, pārgājienos un obligāti likt piedalīties talkās, iesaistīt viņus arī klases un vides (novada) uzkopšanā. Viņi ir jākustina, un nav jādara viņu vietā. Tie ir sliktie Eiropas ieradumi – nopirkt e-mājas uzkopēju un pašam sēdēt gadžetā. Atmosties Eiropa!!! Nevajag pētījumus, vajag kustēties, pašam izaudzēt, pašam pagatavot un nevis sēdēt kafejnīcās! • Veicināt izpratni par veselīgu dzīvesveidu, izglītot bērnus un pieaugušos, rosināt uz aktīvu dzīvesveidu un veselīgu uzturu. Pastiprinātu uzmanību pievērst arī mentālajai veselībai. • Akcentēt laimīgu dzīvi, nevis veselīgu. Jo veselība tiek pārāk bieži reducēta uz fizioloģiskiem procesiem. • Iedzīvotāju veselība atkarīga no daudziem faktoriem, bet visvairāk no katras valsts veselības sistēmas. Latvijā jāsakārto šī sistēma • Ieviest minimālo valsts budžeta lielumu veselības aprūpē visā Eiropā. • Ieviest skolas kursā veselīga dzīvesveida pamatprincipus jau sākumskolā, veidot apmācību ciklu. • Ieviest treniņstundu visā Eiropā. • Nodrošināt veselības apdrošināšanas pieejamību arī indivīdiem par saprātīgākām summām. Šobrīd tiek atbalstītas kolektīvās apdrošināšanas virs 10 darbiniekiem (izmaksu pieejamības ziņā), bet mazākiem kolektīviem vai indivīdiem izmaksas ir daudz augstākas. Tas nodrošinātu, ka cilvēki pie ārstiem ietu savlaicīgāk, paļaujoties uz apdrošināšanas sistēmu un to, ka tā sedz daļu no izmaksām • Visiem pamatskolas un sākumskolas skolniekiem skolās nodrošināt uz vietas lietojamas un mājās lietojamas (2 eksemplāros) mācību grāmatas, tādējādi samazinot skolēnu mugursomu svaru. Ieviest normu, cik ilgi katrā vecumā skolēniem atļauts pavadīt pie datora, gatavojot uzdoto un pildot uzdevumus un testus, jo īpaši aktuāli periodā, kad mācības notiek attālināti. • Uzlabot reaģēšanu ārkārtas gadījumos un palīdzēt veciem cilvēkiem un citām neaizsargātām iedzīvotāju grupām karstuma vai aukstuma periodos. *** Aptaujas dalībnieki bija vecumā no 21 līdz 83 gadiem. 50% aptaujas dalībnieku bija no Kuldīgas novada, bet bija vairāki dalībnieki no citiem Kurzemes novadiem un pilsētām (32%), kā arī no citām vietām Latvijā. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku bija sievietes (17), piedalījās 4 vīrieši, viens aptaujas dalībnieks dzimumu nevēlējās norādīt.Share:
Share link:
Please paste this code in your page:
<script src="https://futureu.europa.eu/processes/Health/f/4/meetings/100255/embed.js"></script>
<noscript><iframe src="https://futureu.europa.eu/processes/Health/f/4/meetings/100255/embed.html" frameborder="0" scrolling="vertical"></iframe></noscript>
Report inappropriate content
Is this content inappropriate?
- Call us 00 800 6 7 8 9 10 11
- Use other telephone options
- Write to us via our contact form
- Meet us at a local EU office
- European Parliament
- European Council
- Council of the European Union
- European Commission
- Court of Justice of the European Union (CJEU)
- European Central Bank (ECB)
- European Court of Auditors (ECA)
- European External Action Service (EEAS)
- European Economic and Social Committee (EESC)
- European Committee of the Regions (CoR)
- European Investment Bank (EIB)
- European Ombudsman
- European Data Protection Supervisor (EDPS)
- European Data Protection Board
- European Personnel Selection Office
- Publications Office of the European Union
- Agencies
0 comments
Loading comments ...