Event report

Aptaujas dalībniekiem tika piedāvāts izvērtēt 9 idejas, kas atlasītas no Konferences platformā jau iesniegtajām idejām un tobrīd bija ieguvušas vislielāko atbalstu. No atlasītajām idejām aptaujā vislielāko atbalstu ieguva šīs idejas: • Cīnīties pret to, ka daudzi elektrisko ierīču ražotāji bieži ražo savas ierīces ar mākslīgu derīguma termiņu, un panākt, lai ierīces kalpotu ilgāk, tās būtu izdevīgāk remontēt un samazinātos arī mākslīgi radītais atkritumu daudzums. (83% atbalsta, 17% drīzāk atbalsta) • Veicināt mikroshēmu ražošanu, lai Eiropa spētu patstāvīgi apgādāt savu digitālo ekonomiku ar nepieciešamo aparatūru un izdotos mazināt atkarību no Austrumāzijas un Amerikas. (83% atbalsta, 17% drīzāk atbalsta) • Ieviest vienotu virtuālu Eiropas sabiedriskā transporta karti, kas darbotos visās ES valstīs un būtu ērti lietojama (lietotnē tiktu parādītas cenas, atlaides, kartes u.c., un tā palīdzētu atrast labāko veidu, kā sasniegt noteiktu vietu gan no cenas, gan no radīto emisiju viedokļa). Šāda karte veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu visā Eiropā un arī ļautu eiropiešiem justies vienotākiem. (83% atbalsta, 17% drīzāk atbalsta) Noslēgumā aptaujas dalībnieki tika aicināti izteikt savus priekšlikumus, kā veidot Eiropas digitālo nākotni, lai tā pozitīvi ietekmētu mūsu dzīvi. Tika iesniegtas šādas idejas: • Ieviest vienotu standartu ieejām (lādētājiem) telefonā, datorā u.tml., lai mājās nav tik daudz vadu, kuri pēc būtības pilda vienu un to pašu funkciju. Pašlaik ir tā, ka ar oriģinālo vadu iPhone var pieslēgt datoram un izgūt informāciju, bet ar neoriģinālo (ko var nopirkt lētāk vada bojājuma gadījumā) tas nav iespējams, tādejādi spiežot pirkt tikai oriģinālo vadu. • Vinnēt Google, Facebook, u.c. par nodokļiem, kas viņiem jāmaksā, lai nevarētu izmantot atrašanos "nekurienē". • Skaidrākus noteikumus un izglītību lietotājiem. • Ieviest beznosacījumu pamatienākumus visā ES, kas nodrošinātu iespējas ikvienam piedalīties jaunu tehnoloģiju apguvē, kā arī būtu kā drošības spilvens gadījumam, ja tiktu zaudēta darba vieta digitalizācijas, mākslīgā intelekta izmantošanas un robotizācijas dēļ. • Šobrīd digitālās pamatprasmes ir ļoti svarīgas, bet tajās labi orientējas jauni cilvēki vai strādājošie, kuru kolektīvos pie tā tiek piedomāts. Domāju, ka nepieciešams panākt, lai digitālās prasmes ir katram pieaugušajam, tas ļautu piekļūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules zināšanām. Īpaši būtu jādomā par senioriem, jo pēc pāris gadiem šo prasmju trūkums viņiem sagādās lielas problēmas un diskomfortu. • Jāveicina tehnoloģiju otrreizējā pārstrāde, jo kā zināms viedtālruņi kalpo tikai dažus gadus, līdzīgi ar citām tehnoloģijām. Un ne visi zina, kur var nodot nokalpojušo iekārtu. Elektroierīču utilizēšanai mājsaimniecību līmenī ir jābūt ērtai un plaši pieejamai iespējai. • Veidot veselīgi attieksmi pret tehnoloģijām. Izglītot jauniešus un pieaugušos tehnoloģijās, lai tas neradītu dīvainas fobijas, bet ļautu saredzēt iespējas, ko tās dod. • Izveidot platformu, kurā ierakstīt telefona abonenta numuru, kur apstiprina, ka lietotājs ir informēts par personas datu apstrādi, lai, katru reizi zvanot uz iestāžu tālruņiem, nav pusstundu jāklausās par datu apstrādi un izmantošanu. • Būtu jāizveido platforma, kurā tiek reģistrētas personas, kuras pārstāv konkrētu senioru intereses uz notariāli izdota pilnvarojuma pamata, kur notārs izveido ierakstu vienlaicīgi ar pilnvarojumu, lai katru reizi pārstāvot intereses, nav jāiet pilnvaras pārbaudes process, kas kavē laiku, pazemo pilnvaras uzrādītāju, patērē finanšu resursus. Pilnvaras pārbaude bankā 20 eiro. Bankas filiāles ir tikai dažās pilsētās. Turklāt kopā ar pilnvaru jāuzrāda pilnvaras devēja personu apliecinošs dokuments. *** Aptaujas dalībnieki bija vecumā no 29 līdz 68 gadiem. 58% aptaujas dalībnieku bija no Kuldīgas novada (pārējie dalībnieki bija no citiem Kurzemes novadiem, un citām vietām Latvijā). Lielākā daļa aptaujas dalībnieku bija sievietes (10), piedalījās 1 vīrietis, viens aptaujas dalībnieks dzimumu nevēlējās norādīt.