Event report

Aptaujas dalībniekiem tika piedāvāts izvērtēt 9 idejas, kas atlasītas no Konferences platformā jau iesniegtajām idejām un tobrīd bija ieguvušas vislielāko atbalstu. No atlasītajām idejām aptaujā vislielāko atbalstu ieguva šīs: 1. Jau sākumskolas posmā veicināt skolēnu iesaistīšanos skolas lēmumu pieņemšanā, lai jau no mazotnes mācītu bērniem būt pilsoniski aktīviem, uzņemties atbildību par vidi, kādā viņi paši dzīvo, un viņi apgūtu prasmes, kas nepieciešamas, lai būtu pilsoniski aktīvi (prasmes veidot dialogu, meklēt kompromisus, pārstāvēt savas intereses). (83% atbalsta, 17% drīzāk atbalsta) 2. Veicināt Eiropā pilsonisko izglītību un mediju pratību, lai cīnītos pret dezinformāciju. (83% atbalsta, 11% drīzāk atbalsta, 6% grūti pateikt) 3. Izveidot Eiropas sabiedrisko mediju (portālu, TV kanālu, radiostaciju), kura saturs tiktu nodrošināts visās Eiropas Savienības valodās, lai stiprinātu kopīgu Eiropas informācijas telpu. (61% atbalsta, 33% drīzāk atbalsta, 6% grūti pateikt) 4. Palielināt reģionu un pašvaldību ietekmi uz lēmumu pieņemšanu ES, lai ļautu tiem labāk kalpot par tiltiem starp vietējiem iedzīvotājiem un Eiropas institūcijām. (39% atbalsta, 61% drīzāk atbalsta). Salīdzinoši liels atbalsts ir šīm idejām: 1. padarīt Eiropas dienu (9. maiju) par ES mēroga brīvdienu, lai šī diena kalpotu kā vienotas Eiropas simbols, kas liktu pievērst lielāku uzmanību Eiropas integrācijas nozīmei un stiprinātu piederības sajūtu ES pilsoņu vidū (56% atbalsta, 17% drīzāk atbalsta, 22% drīzāk neatbalsta, 6% grūti pateikt) 2. Nodrošināt, lai ES valstu pilsoņi, kuri dzīvo kādā citā dalībvalstī, varētu piedalīties visās šīs valsts vēlēšanās kā pilnvērtīgi Eiropas pilsoņi. (28% atbalsta, 39% drīzāk atbalsta, 22% drīzāk neatbalsta, 6% neatbalsta, 6% grūti pateikt). Neviennozīmīgi vērtētas šīs idejas: 1. Vienoties par kopīgu Eiropas valodu, kuru labi pārzinātu visu Eiropas valstu pilsoņi, lai tādējādi mazinātu dažādo valodu radītās barjeras (11% atbalsta, 22% drīzāk atbalsta, 28% drīzāk neatbalsta, 28% neatbalsta, 6% grūti pateikt) 2. Izveidot demokrātisku Eiropas federāciju, paplašinot Eiropas kompetences un mazinot atsevišķo dalībvalstu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Eiropas līmenī. (11% atbalsta, 56% drīzāk atbalsta, 17% drīzāk neatbalsta, 11% neatbalsta, 6% grūti pateikt). Vairums iebilst vai drīzāk iebilst pret ideju pārveidot Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmu, lai tajā balsotu par kopīgiem Eiropas sarakstiem, nevis katrā valstī ievēlēt savus deputātus. (22% neatbalsta, 50% drīzāk neatbalsta, 22% drīzāk neatbalsta, 6% grūti pateikt) Noslēgumā aptaujas dalībnieki tika aicināti izteikt savus priekšlikumus, kā stiprināt Eiropas demokrātiju. Daudzas no tām uzsvērta nepieciešamība palielināt cilvēku informētību un izpratni par ES, žurnālistikas un medijpratības nozīme. Tika iesniegtas šādas idejas: • Likvidēt Eiropas komisijas milzīgo birokrātiju, kas atstāj iespaidu uz visiem ES pilsoņiem jebkuru fondu apguvē un lēmumu izpildē. • Sniegt pilnīgu informāciju iedzīvotājiem, kas notiek ES. Paaugstināt iedzīvotāju medijpratību; mūžizglītība kā ES pastāvēšanas prioritāte. • Brīvais mikrofons Kuldīgā, kur 24 stundas cilvēki var izrunāt līdz sirds dziļumiem savas domas par ideālo Eiropu. • Nodrošināt iedzīvotājiem iespējas īstenot dažādus finansētus projektus, vienkārši apvienojoties grupā uz projekta laiku, bet nedibinot obligāti NVO utml. • Ieviest beznosacījumu pamatienākumus (BPI) visā ES, kas stiprinātu iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos. Kā zināms no Stenfordas Universitātes pētījumiem, iesaistīšanās demokrātiskajos procesos ir tieši saistīta ar iedzīvotāju materiālo stāvokli (https://basicincome.stanford.edu/research/ubi-visualization/). Zems ienākumu līmenis neļauj iedzīvotājiem līdzdarboties sabiedrībā, bet BPI ieviešana to var labot. • Veicināt, atbalstīt, stiprināt pētniecisko žurnālistiku. Vislabāk veicināt pētnieciskās žurnālistikas patēriņu, lai patērētāji pēc tam maksā, ziedo, tā veidojot neatkarīgu mediju attīstību. • Radīt iespējas dažādos līmeņos satikties atšķirīgām kultūrtelpām un pieredzēm (arī tad, ja tās ir diametrāli atšķirīgas) • Veicināt mobilitāti un pieredzes apmaiņu Eiropas Savienības pilsoņu vidū, mediju pratību mācīt bērniem jau no bērnudārza, runāt vairāk par to, kādas priekšrocības sniedz dalība ES. • Ieaudzināt līdzdalības ideju jau bērnībā. Nav orģināla ideja, bet šķiet, ka tas ir vienīgais veids, kā mainīt sabiedrības attieksmi. • Izveidot ES referendumu platformu, kurā katrs ES iedzīvotājs varētu ierosināt un nobalsot sev aktuālu jautājumu ES līmenī. • Veicināt 2. pasaules kara un tam sekojošo sabiedrības degradācijas seku mazināšanu caur izglītību, atbalstu privātīpašumu atjaunošanu un sistemātisku infrastruktūras es atjaunošanu Latvijas lauku reģionos. • Tikai stiprinot saprotamu informācijas apmaiņu, cilvēki kļūs zinošāki un vienotāki. • Svarīga ir katra iedzīvotāja izpratne par ES pieņemtajiem lēmumiem, kā šie lēmumi ietekmē viņa dzīvi-vidi, darbu, izglītību utt. Šobrīd būtu svarīgi visvairāk strādāt ar jauno paaudzi, kura spētu tālāk skaidrot to arī saviem vecākiem, vecvecākiem. Biežāk ar praktiskiem piemēriem parādīt, kādi ir šie ieguvumi mums kā ES dalībvalstij. Izglītojošs, skaidrojošs darbs jebkurā gadījumā aktuāls .Tāpat būtiski arī tikties ar eiroparlamentāriešiem. Domāju , ka ļoti paveicies, ka Kuldīgā ir Europa Direct birojs, kurš var palīdzēt, veicināt pilsoņu līdzdalību šajos procesos, izpratni par tiem. • Sabiedrībai lielai daļai nav skaidra ES pārstāvniecības struktūru, būtu nepieciešams izglītot sabiedrību par šo tēmu. Kā arī demonstrēt, kā atsevišķo grupu idejas, vēlmes un vajadzības nonāk līdz likumiem, ieteikumiem vai liek grozīt kādu lēmumu augstākā līmenī. • Neticu Eiropas tiesiskumam un demokrātijai, tas lieliski vērojams patreiz - ar it kā brīvprātīgajām (uzspiestajām ar šantāžu) vakcīnām. *** Aptaujas dalībnieki bija vecumā no 29 līdz 83 gadiem. Vairums dalībnieku bija no Kuldīgas novada (61%), bet bija vairāki dalībnieki no citiem Kurzemes novadiem un pilsētām (18%), kā arī no citām vietām Latvijā (23%). Lielākā daļa aptaujas dalībnieku bija sievietes (14), piedalījās 3 vīrieši, viens aptaujas dalībnieks dzimumu nevēlējās norādīt.